„Šo vajadzētu saukt nevis par „Flying dog”, bet gan „Angry dog” vai „Biting dog” hosteli”, esam vienisprātis. Mazs kverkšķis, kas dzīvo hosteļa teritorijā, izkoda Ali jakas piedurknē krietnu caurumu, kā arī ar atņirgtiem zobiem komunicēja ar vairumu no mums. Faima saka, ka pēc tam, kad es hosteļa recepcijā esmu nolasījusi lekciju par šo tēmu, darbiniecei kādu brīdi trīcējušas rokas.
Brokastis, jāatzīst, šeit ir diezgan labas, ja izdodas pievērt acis uz netīrām dakšiņām un citiem sīkumiem. Pēc maltītes ir ieplānota bezmaksas ekskursija pa pilsētu, bet man uznāk tāds otrā miega vilnis, kuram nevar pretoties – nolemju šoreiz izlaist pastaigu veselīga miera labad. Kad pārējie atgriežas, es vēl guļu. Šie mani pamodina un mēs ejam pusdienās, atkal jau uz tirgu. Pēc maltītes ceļabiedri ir eksperimentālā noskaņojumā. Pirmo šie nogaršo dzīvas vardes sulu. Kur tas laiks, kad es biju veģetāriete, bet uz šito es nevaru pat paskatīties, kur nu vēl nogaršot. Dzēriens esot labs vīrietības uzlabošanai. Pēc tam puiši pasūta vēl vienu nacionālo dzērienu – sablenderētus augļus ar medu, alu un pienu. To gan es pagaršoju, bet mīļāko dzērienu klāstā šo dziru nevaru iekļaut. Tad lēnā garā, neķītriem jociņiem sprēgājot, soļojam atpakaļ uz hosteli un kravājam somas – rīt startējam jau 6 no rīta.
Paveikusi paveicamo, nolemju līdz vakariņām pastaigāties un apskatīt pilsētu. Centrālais laukums (kuru visās pilsētās sauc Plaza de Armas) ir gana daiļš, īpaši vakara gaismās. Staigāju, priecājos un pieķeru sevi sajūtā, ka atkal vēlos ceļot viena. Esošā sabiedrība ir tiešām lieliska – gan abi „galvenie varoņi”, gan pārējie autobusa biedri, tomēr esam nonākuši līdz stāvoklim, ka lielākoties pārvietojamies kopā. Tas nozīmē, ka, ja vienam ievajagas aptieku, veikalu vai banku – pārējie stāv uz ielas un gaida. Man ne visai patīk gaidīt. Esmu šeit ieguvusi tādu kā „efektivitātes” apzīmējumu – kamēr citi vēl izkravā somas, esmu paspējusi ieiet dušā, aiziet līdz veļas mazgātavai un izveikt īso interneta sesiju. Džouvī mani ik pa laikam apceļ, ka esmu nepacietīga. Laikam jau tā ir. Un vēl – man lēnām sāk pietrūkt sēdēšana starp vietējiem pārpildītos mikriņos un vietas, kuras aplūkot bez tūristiem.
Esam sarunājuši septiņos tikties vakardienas picērijā – visiem turienes atmosfēra un piedāvājums dikti gāja pie sirds. Ierodamies teju vienlaikus, pasūtām ēdienu un tiekam pie vīna glāzes. Atkal jau aizrit vakars, kura sarunu saturu nav viegli atcerēties, vien to, ka smiekli atstāja galdiņu tikai tajos brīžos, kad visiem mutes kustēja no gardajām picām.
45. diena, 2014. gada 18. decembris
Izdevumi:
| „Tālais” transports | – |
| Pilsētas transports | – |
| Proviants | 15 USD |
| Naktsmītnes | 9 USD |
| Izklaide | – |
| Citi | – |
| Dienas bilance | 24 USD |
| Ceļojuma bilance | – 277 USD |
