„Ekvadorā vienmēr jābūt līdzi divām lietām”, saku Amaijai, „pretiedeguma krēmam un lietusmētelim”. Mēs dzeram kafiju pirms došanās pārgājienā pa Cajas nacionālo parku un es cītīgi iesmērējos ar krēmu. Saule šeit ir patiešām nikna – pirmajās ceļojuma dienās pastaigājos bez galvassegas, tagad man matus rotā ādas plēksnes, kas nāk nost no „celiņa” – mataino daļu ar krēmu neiesmērēsi un vēl nebiju pietiekami novērtējusi saules spēku, lai piesegtu galvu, kolīdz parādās pirmie tieši saules stari.
Dodamies ceļā – mēs mērosim vieglāko šejienes maršrutu, kas ir nedaudz vairāk kā 4 kilometri. Tāds nieks vien ir, bet jāatceras, ka atrodamies 4000 metrus virs jūras līmeņa. Tomēr šobrīd pārvietoties ir krietni vieglāk nekā pirmajās dienās – ķermenis tiešām piemērojas apstākļiem. Parks ir pasakains – lagūnas, kalni, nepazīstamas puķes (viena no tām augot tikai šajā vietā) un visāda dzīvā radība. Piesēdušas atpūtas pauzē, vērojam gar lagūnas krastu klīstam septiņas lamas (vai lamām līdzīgus dzīvniekus), kas grauž zāli, mēs graužam riekstus un priecājamies.
Kamēr mēs tā smuki sēžam, sāk līt – laiks vilkt ārā otru neiztrūkstošo Ekvadoras inventāru. Nu jau ejam uz priekšu daudz ātrāk – lietū nevar visu laiku fotografēt. Satiekam tikpat salijušu pāri no Vācijas un meklējam izeju no parka kopā. Kāda kalna galā ieraugām šoseju – nopriecājamies, ka taka uz to ved lejup.
Pamatīgi izmirkuši, sasniedzam šoseju un aizčāpojam līdz autobusa pieturai. Pa ceļam mēģinām nostopēt kādu transportu, bet neizskatās, ka kāds gribētu kompānijā četrus slapjus radījumus. Stāvam, salstam un gaidām autobusu. Īpaši ne uz ko necerot, tomēr paceļu roku, jo tuvojas vairākas mašīnas. Tavu brīnumu – viena no tām tomēr apstājas. Jā, uz Cuencu – leciet tik iekšā. Mēs sametam mugursomas bagāžniekā un iespiežamies mazajā auto. Jau pēc pāris minūtēm Amaija ir iegrimusi sarunā ar šoferi – arī viņš izrādās no Spānijas. Es, savukārt, iztaujāju vācu pāri, jo viņi tikko atbraukuši no Peru – manas jaunās nākamās valsts. Laipnais šoferis mūs atved līdz namdurvīm un šoreiz – pilnīgi par brīvu. Sirsnīgi pateicamies un aši dodamies pie sausām drēbēm.
Mirkli atpūtusies, eju uz pilsētu – iesākumā nododu mazgāšanā visu, kas nav man mugurā – divu nedēļu laikā ir izdevies sacūkot visu. Pēc tam dodos nosvinēt Latvijas dzimšanas dienu – kā to vēlējusi Ināra, mana pēdējā laika lielākais cilvēciskais ieguvums. Eju iekšā pilsētas krutākajā krogā un pasūtu glaunas vakariņas – kāpēc ne, šodienai piestāv! Pasūtu arī mazu alu (nez kāpēc tumšo), bet, kad esmu to piebeigusi, bārmenis man noliek priekšā vēl vienu. Ar skatienu saku, ka to es neesmu pasūtījusi. „Laimīgā stunda”, viņš saka. Es neprotestēju, kāpēc lai uz Latvijas veselību neiztukšotu vēl vienu miestiņu. Paldies, Ināra, bija baigi labi!
Jau taisos prom, tomēr nolemju vēl uz mirklīti ievākties iekštelpās, lai palādētu datoru un izpētītu, kā rīt nonākt Peru. Biju noskatījusi pa logu galdiņu, kuram blakus ir elektrības kontakti, bet ieejot iekšā, konstatēju, ka tā malā jau sēž viens jaunietis. Man ir slinkums meklēt citu vietu un, pajautājusi, vai es šim netraucēšu (un saņēmusi apstiprinošu atbildi), iekārtojos pētīšanai.
Tomēr nekāda dižā pētīšana nesanāk, mēs sākam pļāpāt. Deivids ir no ASV un, kas to būtu domājis – rīt dodas uz Peru. Attiecīgi atmetu pētīšanai ar roku un daru kā parasti – ļaujos situācijai. Krietnu brīdi nopļāpājuši, norunājam rīt meklēt autobusu uz Peru kopā. Sarunājam tikties uz viena no daudzajiem Cuencas tiltiem. Deivids rūpīgi pieraksta tilta nosaukumu un vēl grib precizēt – kurā tilta galā. Es smejos – viņš laikam šejienes tiltus nav redzējis, tie ir daždesmit metrus gari. „Labi, tad tiekamies tilta vidū”, Deivids drošības pēc nosaka. Es atvados un steidzos prom – man jāizņem izmazgātās drēbes no veļas mazgātavas, citādi klīstu kā spoks, vienā plānā kleitiņā un jakā. Ar grūtībām sazīmēju ēku, kuras sienās atrodas visa mana iedzīve, jo veļas mazgātavas žalūzijas ir ciet. Esmu nokavējusi. Labi, nekas traks, jācer, ka rīt mazgātava atveras gana agri.
Uzplaiksnījums. Septiņu lamu vērošana.
15. diena, 2014. gada 18. novembris
Izdevumi:
| „Tālais” transports | 2 USD |
| Pilsētas transports | 1 USD |
| Proviants | 20 USD |
| Naktsmītnes | 10 USD |
| Izklaide | – |
| Citi | – |
| Dienas bilance | 33 USD |
| Ceļojuma bilance | – 99,75 USD |
