Pašlaik uzvilkts ar zīmuli uz globusa – tāds ir mans maršruts. Bet kopējais mērķis ir apmeklēt visas Centrālās un Dienvidamerikas valstis, kas ir ikurāti 32. Pēc Stānu ceļojuma, Ivara iedvesmota, es beidzot savilku galus un noskaidroju, cik valstīs esmu bijusi es pati – izrādās, ka līdz šim manā kontā ir 52 robežu šķērsojumi. Protams, valstu statistika ir ļoti relatīva lieta – Krievijā esmu pabijusi vien uz pāris naktīm Maskavā, bet citas valstis, piemēram, Indonēziju vai Spāniju, izceļojusi diezgan pamatīgi.
Pašlaik maršruts ir „uzmests” uz astoņiem mēnešiem, bet pie sevis esmu nodomājusi, ka šai avantūrai dodu aptuveni gadu. Vai rezultātā tie būs pāris mēneši vai pusgads, vai astoņi mēneši, vai gads, vai varbūt vairāk – nezinu, patiesi. Man šķiet, ka pirmos secinājumus varēšu izdarīt pēc mēneša, kad redzēšu cik ātri vai lēni notiek mana virzīšanās uz priekšu. Varbūt vispār vēl decembrī būšu Ekvadorā vai kaimiņu Kolumbijā.
Pie viena vēlos arī uzrunāt Tevi – mans dārgais draugs un lasītāj – ja Tu:
1) esi dzirdējis/zini/ es pabijis kādā super interesantā vietā kādā no šīm valstīm un esi ar mieru man par to pastāstīt – es novērtētu šādu padalīšanos;
2) tev ir draugi vai paziņas kādā no šīm valstīm, kurus es varētu apciemot, arī priecāšos par šādu info.
Info var atstāt šeit komentāros, atsūtīt man to sociālajos tīklos vai e-pastā: [email protected]). Jau iepriekš – paaaldies!
Te nu pats maršruts (atvainojos par neadekvātiem nosaukumiem latviski):
Novembris – Ekvadora, Kolumbija, Panama, Kostarika, Nikaragva
Decembris – Hondurasa, Salvadora, Gvatemala, Belize, Meksika, Kuba, Jamaika
Janvāris – Haiti, Dominikānas republika, Saint Kit un Nevis, Antikva un Barbuda, Dominikāna, San Lūcija, San Vincente un Grenadīnes
Februāris – Barbadosa, Grenāda, Trinidāde un Tobago, Venecuēla
Marts – Gijāna, Suriname, Brazīlija
Aprīlis – Paragvaja, Urugvaja, Argentīna
Maija – Argentīna (Ugunszeme), Čīle
Jūnijs – Bolīvija, Peru
ilze
ļoti liels prieks redzēt šo ziņu un nevaru vien sagaidīt Tavus rakstus!
martinsoz
Awesome 😉
Elīna
Nekas daudz, jo abās valstīs esmu bijusi tik uz nedēļu:
Gvatemala
-Noteikti padzīvot pie Lake Atitlan, Ciemats San Marcos La Laguna ir pilns ar visādiem jogas retrītiem, man pat ir doma nakamreiz atgriezties un padzivot ilgak piem. šeit http://www.workaway.info/347866788147-en.html (es ceru, ka Tu zini par šo lapu)
-Livingston – ciemats, ko pa sauszemi nemaz nevar sasniegt un ko apdzivo kāda afrikaņu cilts (garifunas), kas izmukuši no avarējuša kuģa kkad, aiziet ciemos uz Stuarta (no USA finanšu krīzes aizmucis klerks, kas cep picas), gan ciematā kāds pateiks, kur.
Dominikas Republika
-Santo Domingo – svētdienās netālu no ostas vienā laukumā (pēc skaņas jāklausās kur) visi vietējie sanāk ar krēsliem un aliņiem un dejo merengu un bačatu
-27 Udenskritumu kaskāde pie Puerto Plata. Vienkārši 27 udenkritumi pa kuriem var lekāt
-Bayahibe – vienkārši foršs ciemats, no kura var tikt uz tuvējam salam snorkelet un dzivoties https://www.facebook.com/discoverbayahibe , Saona cafe var uzmeklēt Denīzi un viņa pastāstīs visus labumus.
Lai izdodās!
Ilze (@IlzeZee)
Lai piedzīvojumiem bagāts Tev ceļojums. Laimīgu ceļu 🙂
roverontheroad
Mana Dienvidamerikas pieredze pašreiz aprobežojas ar Venecuēlas apmeklējumu un šajā valstī kā #mustvisit es iesaku kāpienu Roraima tepujā, kas atrodas pie Brazīlijas/Guyanas/Venecuēlas robežu krustpunkta. Otrs must visit ir pasaulē augstākais ūdenskritums St. Angel fall, pie kura atklāšanas kāju pielicis latviešu dēkainis Aleksandrs Laime.
Mūsu ‘Venecuelas ceļojuma apraksts šeit:
http://roverontheroad.wordpress.com/2013/03/21/venecuela/
lai daudz piedzīvojumu ceļā!
Ieva
Nedēļa bez ierakstiem liecināja par klusumu pirms vētras! Bet k-ko šitādu! Nu tas būs k-kas!