Ir Februāris atnācis

Dzīve

IMG_7383„Par šo uzzvani man februārī, labi?”, „Satiksimies, satiksimies, bet februārī”, „Aizbraukšu, protams, bet februārī” – šādus tekstus pēdējā pusgada laikā no manis dzirdējis ne viens vien eksemplārs. Laiks kopš pērnā augusta griezies tik strauji, ka tagad jūtos kā izkritusi no karuseļa – galva mazliet reibst joprojām, bet ir laba sajūta, ka zem kājām atrodas cieta zeme, kas negriežas. Nu, griežas jau drusku.

Vislabāk tā sajūta atnāca 1. februāra rītā. Tu atver acis pēc krāšņas darba ballītes, ieraugi, ka pa nakti ir uzsnidzis, un ar visu sāpošo galvu sevī pasmaidi – jā, tas posms patiešām ir noslēdzies. Un es esmu izdzīvojusi.

Tagad sēžu datora priekšā, citējot vecmāmiņu – „kā preci pārdevusi” – un domāju, no kura gala lai ķeras klāt dzīvei. Esmu sarakstījusi „tuvākajā nākotnē” paveicamo un atliek vien sākt. Tas izskatās aptuveni sekojoši.

1 dienu nedēļā strādāt ar mērķi nopelnīt – sākumā saliekot punktus uz „i” vecajam projektam, tad mazliet piepalīdzot pie jauniem. Varu darīt (vai vēl labāk – pamācīt, kā jādara :)) virkni ar mārketingu un sabiedriskajām attiecībām saistītu jautājumu, varu palīdzēt sastrukturizēt projektus, varu vis-kaut-ko uzrakstīt, arī nolasīt kādu lekciju „par dzīves jēgu” un ne tikai.

1 dienu nedēļā „strādāt”, izmēģinot kaut ko jaunu. Gribu pamēģināt strādāt ar koku (kādā galdniecībā, pie kāda amata meistara), gribu pastrādāt par oficianti vai pārdevēju, vai kādas viesnīcas recepcijā, vai par gidu-šoferi uz jebkuru vietu Latvijā, gribu izzināt dažādas drukas & apdrukas fineses – esmu ar mieru „praktizēt” faktiski jebkurā darbavietā, kas man var piedāvāt līdz šim neiemēģinātas prasmes. Ar šī veida „darbu” negribu pelnīt, bet negribu arī iet mīnusos – attiecīgi gribu saņemt tik, lai nosedzas „minimālie izdevumi” – ceļš, ēšana, dzīvošana.

1 dienu nedēļā apgūt jaunas prasmes. Gribu iemācīties pamatlīmenī grafisko dizainu, filmēt un apstrādāt videomateriālus, slaukt govi, virpot un dedzināt mālu, uzfrišināt spāņu valodu, rakstīt un droši vien vēl kaudzi lietas, kas šobrīd nenāk prātā. Vēl mani ļoti fascinē dizains kā šķira – vidē, arhitektūrā, lietās – bet šaubos, ka ko tādu var apjēgt, nestudējot gadiem.

1 dienu nedēļā „darīt kaut ko labu” citiem – staidzināt patversmes suņus, ierunāt neredzīgiem grāmatas vai cept viņiem kūkas, palīdzēt tapt jogas festivālam un tamlīdzīgi, vai arī “darīt kaut ko labu” sev – peldēt, jogot, slēpot.

1 dienu nedēļā rakstīt, attīstīt blogu.

1 dienu nedēļā satikties ar cilvēkiem, apmeklēt un rīkot pasākumums (jogas&masāžas vakars, Lielā Lupatu parāde utml.).

1 dienu nedēļā darīt Neko.

Tas, protams, nenozīmē, ka vienu dienu es tikai rakstītu un tad vienu dienu tikai staigātu ar suņiem – tas drīzāk ir piemērs laika proporcionālajam vēlamajam sadalījumam manas dzīves tuvākajiem pāris mēnešiem. Tad jau droši vien atkal Ceļš aizsauks.

Ja Tev, mans mīļais draugs un lasītāj, ir kādas idejas vai ieteikumi jebkuram no šiem punktiem (īpaši attiecībā uz pirmajiem četriem) – droši sazinies – visi kontakti atrodami bloga labajā malā.

2 komentāru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.