Šādi skati rudeņos vērojami daudzās latviešu mājās. Piemēram, pie maniem vecākiem apaļie radījumi okupējuši visu pirts priekštelpu. Pēc lasītāju vēlēšanās, padalos ar vienu no cīņas metodēm ar tiem.
Tas bija pirms pāris nedēļām, kad mamma, atbraucot uz manu dzimšanas dienas ballīti, kautrīgi nolika uz galda stūra izceptu ābolmaizi – esot izmēģinājusi jaunu recepti un nezinot kā sanācis. To, ka sanācis ir visai labi, liecināja fakts, ka ābolmaize izzuda nepilnas pusstundas laikā.
Es neesmu plātsmaižu fans, un parasti mani interesē apēst tikai plātsmaizes virspusē esošo gardo sadaļu, bet apakšējo maizi klusi zem galda atdot sunim vai izdarīt ko tamlīdzīgu, ko vairumā gadījumu, pieklājīgs cilvēks būdams, nedaru vis. Bet ar šo recepti ir citādāk. Tā kā šeit milti nepiedalās, tad maizei nemaz nav apakšas, bet tas drīzāk ir ābolu-biezpiena secepums. Tas, protams, neturas tik stabili kopā, bet garša caurumcauri ir lieliska. Tad nu darām tā. Kad ledusskapī nekā nav, ņem:
6 ābolus
3 olas
200 gramus biezpiena
300 gramus skābā krējuma
100 gramus cukura
4 ēdamkarotes mannas
1 citronu
2 ēdamkarotes vaniļas cukura
Šķipsniņu sāls
Kanēli
Veidnē liek cepamo papīru, saber nomizotus un gabaliņos sagrieztus ābolus, uz tiem uzspiež citrona sulu un lej virsū mīklu. Mīklu gatavo sakuļot (samaisot) olas ar cukuru un tad pievienojot visu pārējo – biezpienu, krējumu, mannu, vaniļas cukuru un to sāls šķipsnu. Veidojumam pa virsu uzkaisa kanēli, uzkurina cepeškrāsni līdz 180 grādiem un tur iesprosto cepamo kādu stundu. Gotavs!
