Zied lotosi Sidnejā

Stāsti

Cipari: 34,60 AUD (19, 04 Ls)
17 – proviants
17, 60 – transports

Gaiss: +25
Lai arī tehniski jau diennakti atrodos Sidnejā, centru vēl neesmu redzējusi. Tad nu šorīt dodos turp. Protams, iesākumā jāapskata Sidnejas simbols, pēc kā to pazīst visā pasaulē – operas māja. Ceļš uz to ved caur Botānisko dārzu. Gribas gavilēt pie katra krūma! Tas ir tik skaists, iespējams, pat skaistāks kā Melburnas (atkal tā sasodītā salīdzināšana). Dārza lepnums ir šobrīd ziedošais lotosu ziedu lauks. Āāaā!!! Un rozmarīna dzīvžogu uztveru kā ņirgāšanos par ēdienu.

Kādu laiku brienu pa zaļajiem “džungļiem”. Pēc brīža caur kokiem redzu parādamies ūdens klaju, un drīz var apskatīt arī TO – visā krāšņumā. Brīžos, kad redzu šos ikoniskos objektus, mani pamatā pārņem divas sajūtas. Pirmā, īsti neticu, ka tos redzu. Otrā, ja ne paši objekti, tad apkaime ap tiem izskatās pavisam citādāka nekā esmu iztēlojusies. Tā ir arī šoreiz. Pati Sidnejas operas ēka ir tāda, kā bildēs redzēta, bet visu pārējo gan biju iedomājusies ne tik lielu un plašu esam.

Krietnu laiku eju gar ūdens malu un apskatu slaveno celtni no visām pusēm. Paeju garām Modernās mākslas muzejam. Rīt, draudziņ, rīt. Izstaigāju ostu, apskatu slaveno tiltu no visam pusēm, kurā dulli tūristi par lielu naudu drīkst uzkāpt. Hmm, biznesa ideja Vanšu tiltam?

Centrā atrodu Apple veikalu un ieeju painternetēt. Zinu, ka tā te pieņemts, jo mani šībrīža dzīvesvietas biedri tā dara. Tā kā viņu mājā nav interneta, visi regulāri piestaigā uz netālo Apple veikalu. Esmu sarunājusi šeit satikties ar savu emergency hostu Maiku. Lai arī nolēmu tomēr visas dienas palikt pie “saviem vecpuišiem”, iedzert alu ar vietējo parasti ir laba doma. Maiks nopēta manu datoru un ar nopietnu sejas izteiksmi paziņo, ka šeit nedrīkst uzturēties, ja tas nav Apple produkts. Saku, ka man nav pat aifons. Nu, tad vispār esot ātri jālaižas lapās.

Maiks ir austrālis un lielāko daļu dzīves pavadījis Sindejā. Bet arī daudz ceļojis. Tāpēc saprot manus tiecienus tērēt pēc iespējas mazāk naudu un aizved paēst uz vietu, kur vakariņas nāk komplektā ar dzērienu. (Atceramies par alus cenām šeit, ja.) Šī ir mana pirmā nopietnā ēdienreize šodien un “well done” steiks pazūd vēderā uz skaitli trīs. Ieturējušies, dodamies pastaigā pa pilsētu.

Tāpēc ir vajadzīgi vietējie. Es neapgalvoju, ka pati neatrastu šīs vietas, bet kopā ar zinātāju tas vienkārši notiek ātrāk un efektīvāk. Izejam caur restaurētu galeriju, kas bijis senais tirgus. To teju nojaukuši, bet tomēr prātīgi ļautiņi izdomājuši atjaunot veco ēku, kas ir izcili skaista. Aizejam līdz Darling harbour, pārejam pāri tiltam, kurš ik pa laikam tiek atvienots, lai dotu ceļu kuģiem. Bet tas nav paceļamais tilts, kā ierasts redzēt. Tilta daļas atbīdās uz sāniem, ieskaitot lielu sliedi, jo pār šo tiltu iet arī vilcienveidīgs braucamais. Izejam caur kolosālu “spēļu laukumu”. Tas būvēts, izmantojot fizikas likumus, un visas paaudzes var izmēģināt darbības ar ūdeni, pārliecinoties, ka fizikas likumi strādā joprojām. Piemēram, pagriezt Arhimeda ūdens pumpi.

Vakars jau top vēls, un atceļam sākotnējo ieceri par vēl vienu alu. Maiks dzīvo Paddington reģionā un tā kā tas ir pa ceļam uz Bronti, mums der viens autobuss. Drīz jau klāt ir Maika pietura, pateicos viņam par “ekskursiju” un daudzajiem padomiem Sidnejas sakarā.

Lielākā daļa iemītnieku jau guļ, kad pārrodos “mājās”. No mājiniekiem augšā ir vien Rafaēls, bet, kā te vakaros ierasts, ciemojas amerikāņu kaimiņi. Noskatāmies pāris Dienvidparka sērijas, es cenšos paralēli tikt galā ar bilžu kaudzēm.

Zinu, ka abi ar Rafaelu pretendējam uz dušu, bet respektējot to, ka viņam rīt darbs, bet man kārtējā dīkdiena, vaicāju:
“Wanna go first?”
“Wanna go together?”
“No.”
“Ok. Es parasti pajautāju, ja nu kāds kādreiz piekrīt.”

Viens komentārs

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.