Ir svētdiena un Jesika ar vecākajiem bērniem pošas uz baznīcu, Endrjū ar mazo paliek mājās. Esmu sazinājusies ar draugu un sarunājusi, ka uz pāris dienām aizbraukšu uz Harisburgu, kas ir nepilnu divu stundu attālumā no Īstonas. Endjū mani aizved līdz autoostai ļoti savlaicīgi, paēdu varenas brokastis – virtuli ar kafiju, un dodos ceļā. Pensilvānija no līdz šim redzētajiem štatiem visvairāk līdzinās Latvijai. Vienīgi tuvojoties Harisburgai parādās Apenīnu kalnu grēdas sākums, kas iezīmē ainavā citādus vaibstus.
Ceļš paiet ātri un drīz jau esmu klāt. Draugs sagaida mani autoostā un izvadā pa pilsētas “dostoprimičateļnostjiem”. Caur Harisburgai tekošā upe ir ļoti līdzīga Daugavai, arī sala tai ir pa vidu, uz kuras notiek dažādas ģimenes atrakcijas. Šodien tur notiek maratons, man, protams, atkal darbs prātā. Izstaigājušies dodamies mājup, kur iepazīstos ar ģimeni un tieku pie varen smalkām vakariņām. Izglītoju amerikāņu ģimeni par Lāčplēša dienu un viņi mīļuprāt ļauj man iedegt vienu sveci Latvijai. “Kadā krāsā Tu vēlies?”, mamma jautā. Es izvēlos tumši sarkano.
Pie vakariņām daudz runājam par ceļošanu, stāstu par saviem līdzšinējiem piedzīvojumiem. Pie sevis nosmejos, ka ar katru nākamo palikšanas reizi mana stāstu ķēdīte kļūst arvien garāka. Protams, jāizstāsta, kas ir Koučsērfings un jaatbild uz FAQ par drošību.
Jautrību uztur resns kokerspaniels Džeks, kurš prot visādus trikus un kuram ļoti garšo ledus un burkāni. Nakts gan ir mierīga tikai man un Džekam, pārējie nakts vidū aiztraucas uz slimnīcu un pa miegam dzirdu viņus atgriežamies pret rīta pusi.
