18. diena Miami noslēdzas ar koncertu

“Mēs ar draugiem ejam uz studentu koncetru Miami universitātē, man netīšām ir lieka biļete, negribi nākt līdzi?”, Džims vaicā. Saprotama lieta, ka gribu. Miami universitātē ir dažādas fakultātes, tai skaitā arī mūzikas. “Viena no top 3 universitātēm valstī ar tik spēcīgu mūzikas novirzienu”, saka Džims.

Pirms koncerta mēs vēl paspējam paēst vieglas vakariņas – zupas leftoverus. Džims man ļauj izvēlēties starp lēcu zupu un dārzeņu biezeņzupu, es izvēlos otro un tā ir tiešām garda. Tāpat kā klāt piekožamā Džima pašceptā maize.

Universitātes zāle ir gana liela un cilvēku daudz. Koncerts oficiāli saucas: 5th Annual Songwriter’s Showcase (organized by http://www.cat5music.com). Iepazīstos arī ar man blakus sēdošo sirmo profesoru, kas šai universitātē pasniedzis korporatīvās finanses un mēs drusku ķiķinām par notiekošo un komentējam viens otram koncerta norisi. Vakara gaitā uzstājas 10 studenti, kas iepriekš izturējuši atlasi – ar pašu sacerētām dziesmām. Pēc katras uzstāšanās bargā žūrija, kas sastāv no 3 vietējām slavenībām (viens džeks esot tiešām diezgan slavens – vārdus var redzēt flaijerī: http://www.cat5music.com/wp/wp-content/uploads/2012/10/showcase_flyer11x17_1-662×1024.jpg), komentē studentu izpildījumu – slavē, kritizē, sniedz ieteikumus. Arī blakus sēdošais profesors pēc katras uzstāšanās ar ierastu rokas kustību ieliek atzīmi un katru reizi nevaru atturēties, lai nepašķielētu un neizdarītu salīdzinajumu ar savu viedokli. Studentu izpildījums ir ļoti atšķirīgs, kopumā ir ļoti interesanti. Pēc koncerta jābalso gan publikai, gan žūrijai. Publikas balsojums tiks paziņots āfterpārtijā, bet žūrijas spriedums ir jau gatavs.

Priecājos, kad žūrija par uzvarētāju atzīst arī manu favorītu – lutaisainu džeku vārdā John Spithoff. Man ir sajūta, ka mēs par viņu vēl dzirdēsim. Arī citi ir forši un pieķeru sevi pie domas, ka, iespējams, šobrīd klausos nākamos Bītlus, Džimus Morisonus vai Noras Džounsas.

Atbraucot majās, suņi sagaida mūs ar tādu entuziasmu, ka atļaujos Džimam nosūtīt rupjo komiksu par suņiem (http://theoatmeal.com/comics/dog_paradox) un pēc brīža dzirdu, ka no blakus istabas atskan klusa ierēkšana.

Smokijs no manis neatkāpjas ne soli un mums ir apbusēji suniskas simpātijas, arī pašlaik viņš guļ man pie kājām. Redzot mūsu abpusējo pieķeršanos, Džims man piedāvā Smokiju ņemt pie sevis nakšņot, un, lai arī to ļoti vēlos, nolemju tā nedarīt, lai nejauktu suņu ierasto dzīves ritmu. Savukārt otram sunim, kurš Maimi ir slavens ar savu izglābšanās stāstu (http://www.miamiherald.com/2012/07/26/2913369/dog-saved-from-plunged-off-brickell.html), ir arī savs Facebook profils. Es gan teiktu, ka šai ziņā Odijs ir krutāks.

Tulīt došos pie miera un esmu tik priecīga un pateicīga, ka ir izdevies pārcelties uz šo māju un jau pirmajā vakarā gūt tādu pozitīvo emociju injekciju, ka esmu izārstēta no Brikelas aukstuma vīrusa.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s