Ir tādas dienas, kuru noslēgumā nogurums mijas ar gandarījumu, un ir tāda iekšēja prieka un laimes sajūta par piedzīvoto un izjusto. Šī ir tāda diena.
No rīta talkoju netālu no mājām Murjāņu pusē, kur izplosījos puķudobē ar pērnā gada iesīkstējušām nezālēm un satiku milzums daudz labu cilvēku. Lai arī gārsa nav manas dzīves sapnis, šodien tās plosīšana atnesa sviedrus uz pieres un īstu prieku.
Pēc tam braucu uz Rīgu, kur kādā maskačkas pagalmā notika labiekārtošanas darbi. Mana līdzšinējā pieredze ar talkas pagalmiem bija tāda, ka pamatā strādā „viesmākslinieki”, bet vietējie iedzīvotāji ar aizdomām vēro notiekošo. Jau ar gaidām ieraudzīt šādu ainu, pieripoju pie pagalma, bet tur – kā skudras rosās jauni un veci, meitenes un puikas, krievi un latvieši. Un pamatā visi – vietējie. Puķes stāda, soliņus krāso, smiltis un melnzemi vadā, notiek koka terases būvniecības darbi. Pēc mūsu pavāra servētās gardās zupas un mirkļa apmulsuma tieku pie varena darba – terases dēļu krāsošanas, ko paveicam kopā ar manām čaklajām kolēģēm un citiem labiem cilvēkiem. Tik patīkami dzirdēt blakus veču sarunu – es no tās mājas, a es no pretējās. Kaimiņi beidzot iepazīstas un varēs vasaras vakaros kādu alu terasē iztukšot un dambreti uzsist. Un man dēļu krāsošana sagādāja īstu prieku.
Tad pārskrēju pāri upei, lai pabūtu pie Mārupītes censoņiem, bet drusku apsamaldījos un tad sapratu, ka tomēr laiks doties uz Kronvalda parku, kur biju solījusi būt 16. Kronvalda parkā no pet pudeļu korķīšiem saveidota filigrāna pasaules karte, varēja satikt talkas organizatorus un citus labus cilvēkus. Un man pabūšana tur sagādāja īstu prieku.
Tad devos uz brīnišķīgu vietu vārdā Miervidi, kur filozofs Valdis Svirskis stāstīja par Šrī Činmoja sirds meditāciju un bija arī neliela praktizēšanas daļa. Protams, gaišu cilvēku sabiedrībā. No sirds pateicos par šādu pieredzi, kas liek smaidīt joprojām un ļāva piedzīvot īstu prieku.
Un pa ceļam uz mājām, paviesojos pie jogas draugiem, kur notika neliela vakarēšana un es baudīju fantastiski gardu veģetāro boršču. Un tik liels prieks satikt savējos.
Esmu mājās, ir silti un mierīgi, jo draudzene par to parūpējusies, rīt pārradīsies mīļais, rīt braukšu uz Burtnieku riju kopā ar neticami viediem un vienlaikus vienkāršiem cilvēkiem. Nu, sakiet man, lūdzu, kā lai te viens cilvēks nepriecājas.
