Mazās atzīšanās

Dzīve

Ik pa laikam mēs uzzinam, ka tas, kā esam līdz šim domājuši par kādu lietu, ir aplamības. Vai mums ir šķitis, ka kaut ko pazīstam vai saprotam, un pēkšņi – bladāc, ir pavisam citādāk. Tā notiek ar lielām dzīves lietām, bet man šodien vairāk prāts nesās uz mazajām.

Viena no manām mīļākajām bērnības „misuztverēm” bija tāda, ka vilcienam ir ļoti grūti braukt pāri Daugavai. Obviously – ja Dzelzceļa tiltam tāda konstrukcija, tad vilciens tak brauc pa augšu tiem lokiem. Un kā vagoni nesaskrienas un kā var izlocīties, kad nonāk lejā, šaurajās vietās…

Vēl viena brīnišķīga tēma ir dziesmu vārdi. īpaši no agrīnās jaunības un angļu valodā. Vēl pagājušonedēļ, pa radio skanot Stinga „Englishman in New York”, stāstīju dārgajam, ka ļoti ilgi šajā vietā dzirdēju „International in New York”. Viņš atzina, ka pat zinot, ka kaut kas tāds būtu jāsaklausa, viņam nesanāk neko tādu dzirdēt. Nuja. Visiem jau nav lemts. Un kur nu vēl Wind of Change…”falov zen most kvā, dont ju gonkipā..”utt. utt.  Vēl tagad varu nomurmulēt vienu otru fragmentu tā laika valodā, un jāatzīst, ka neviens angliski runājošais pēc teksta pat neatpazītu, kas tā par dziesmu. Nu, Gobziņš var iet mājās..

Un noslēgumā trešais mazais Nesapratis – man vēl tagad šķiet, ka lidosta atrodas Jūrmalas šosejas labajā malā, braucot no Rīgas puses. Protams, es saprotu, ka viadukts manu galvu sagroza, bet es tur neko nevaru padarīt – manā iztēlē lidosta ir tieši tur un nekur citur.

8 komentāru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.